Ziņas‎ > ‎PASĀKUMI NOVADĀ‎ > ‎

Dikļos demonstrēs filmas no Latviešu kino zelta fonda

Publicēja 2019. gada 9. okt. 03:43Elīna Upīte   [ atjaunināts 2019. gada 9. okt. 03:45 ]
Oktobrī, ceturtdienu vakaros Dikļu kultūras centrā ikvienam interesentam būs iespēja bez maksas noskatīties četras filmas no Latviešu kino zelta fonda – “Indrāni”, “Salna pavasarī”, “Zvejnieka dēls” un “Pūt, vējiņi”.

10. oktobrī plkst. 19.00 “Indrāni”.

Pie Rūdolfa Blaumaņa klasiskās latviešu drāmas ekranizācijas 1991. gadā pievērsās arī Gunārs Cilinskis, kuram tā bija arī pēdējā filma. Viņš pats tai rakstījis arī scenāriju, balstoties uz Rūdolfa Blaumaņa atspoguļoto jaunās Indrānu paaudzes konfliktu ar veco paaudzi. Filmā tāpat kā oriģinālajā darbā vecāki dzīvo ilūzijās, ka viņu dēls Edvarts reiz pārņems saimniekošanu “Indrānu” saimniecībā. Plāni mainās, kad viņš par sievu apņem vecākiem netīkamo Ievu. Jaunais pāris gan ar viltu "Indrānus" saņem. Jaunais pāris ir čakls un taupīgs, taču tādēļ pat liedz Indrānu mātei siena laikā ņemt zirgu, lai dotos pie ārsta. Konflikts abu paaudžu starpā aug līdz vecie tiek nosūtīti dzīvot uz pirtiņu. Konfliktā zaudē veco Indrānu cilvēciskās attiecības, kuras līdz ar sevi nes atpalikušu saimniekošanu, taču uzvar jauno daudz spējīgākā saimniekošana, taču līdz ar to arī necilvēcīgās attiecības.

17. oktobrī plkst. 19.00 “Salna pavasarī”.

Filmas “Salna pavasarī” (1955) režisori ir Pāvels Armands un Leonīds Leimanis, tā uzņemta pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu “Salna pavasarī”, “Laimes klēpī” un “Raudupiete” motīviem. Filmas centrā ir lauku meitenes Madaras (Zigrīda Stungure) liktenis – viņa mīl kalpu Andru (Oļģerts Krastiņš), bet mantas dēļ apprecas ar bagāto, bet veco Miglu māju saimnieku (Žanis Kopštāls). Pārticība ir, bet laimes nav – pat tad, kad vecais Migla nomirst un Madara iedomājas, ka viņas laimei ceļā stāv mazais dēlēns Matīsiņš (Gundars Leimanis). Filma “Salna pavasarī” tiek uzskatīta par pirmo īsti nacionālo spēlfilmu pēckara padomju Latvijā pēc vairākām filmām, kas uzņemtas ar krievu kinematogrāfistu “palīdzību”.

24. oktobrī plkst. 19.00 “Zvejnieka dēls”.

20. gadsimta 30. gadi. Jaunais zvejnieks Oskars Kļava sapņo par jauniem tīkliem, kas palīdzētu iegūt neatkarību no uzpircēja Garozas, bet viņš neiemanto veco zvejnieku uzticību. Brīvdienās ciemā ierodas Oskara mīlestība, bagātā Bandera meita Anita un Oskara brālis Roberts. Roberts paved Zentu, bet nelaimīgā meitene izdara pašnāvību. Oskars sastrīdas ar brāli un tēvu, un aiziet no mājām. Viņš izgudro jaunu tīklu, kļūst par kooperatīva priekšsēdētāju un apprec Anitu. Pēc dažiem gadiem viņu laulības dzīvē sākas nesaskaņas. Uzpircējs Garoza gandrīz sagrauj kooperatīvu, un zvejnieki lūdz Oskaru atkal kļūt par priekšsēdētāju.

31. oktobrī plkst. 19.00 “Pūt, vējiņi”.

"Pūt, vējiņi" ir 1973. gada Latvijas PSR spēlfilma, kas uzņemta Rīgas kinostudijā pēc Raiņa tāda paša nosaukuma lugas motīviem. Tā ir unikāla ar minimālu, tautiskā stilā ieturētu pavadošo mūziku un ar precību seno tautisko tradīciju vizuālo attēlojumu. Filmas dialogi, tāpat kā lugas teksts, ir veidoti dzejas formā. Filmā atainota senā tautasdziesmā "Pūt, vējiņi" aprakstītā līgavas lūkošana Daugavas krastos. Stāsta dramatiskais centrs ir "trakulīgā daugavieša" Ulda un "biklās sedzacītes" Baibas mīlestība. Baiba ir kalpone mājās, kurās Uldis ierodas pie savas iecerētās - saimnieces meitas Zanes. Vētras laikā naktī ierodoties saimē, Uldis satiek Baibu, kura strādā maltuvē un kuru viņš uzreiz iekāro. Baiba atraida viņu un Uldis, dusmīgs par nespēju iegūt, ko vēlas, turpina lenkt Zani un cenšas pierunāt saimnieci izdot savu meitu par sievu. Taču ar laiku Baibas un Ulda emocijas sāk ņemt virsroku pār ieražām un kārtām.

Ieeja: bez maksas.
Comments