Ziņas‎ > ‎Novada ziņas‎ > ‎

Gaujas upes baseina pašvaldību pārstāvju mācības Zviedrijā

Publicēja 2016. gada 25. maijs 06:28Eva Eglīte   [ atjaunināts 2016. gada 25. maijs 22:19 ]
Biedrības “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” 19 dalībnieku delegācija no 16. – 18. maijam Zviedrijas pilsētā Mörrum piedalījās starptautiskās apmācībās par lašveidīgo zivju resursu ekonomiski pamatotu aizsardzību un atražošanu. Trīs dienu apmācību programmā, ko nodrošināja Mörrumsån upes apsaimniekotāji, gūtas zināšanas par upes ilgtspējīgu attīstību un tās sniegto resursu zinātniski pamatotu izmantošanu sabiedrības labklājības vairošanai.

Apmācību programmas delegācijas sastāvā bija Gaujas upes baseina pašvaldību deleģētie pārstāvji no Ādažu, Inčukalna, Sējas, Siguldas, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas, Cēsu, Beverīnas, Kocēnu, Smiltenes, Valkas, Apes, Gulbenes un Jaunpiebalgas novada, kā arī zivju aizsardzības, atražošanas un zinātniski pētnieciskā darba speciālisti.

Mörrumsån upē jau ilgāk nekā 70 gadu notiek zinātniski pamatots lašu un taimiņu makšķerēšanas un atražošanas bizness. Pēc upes apsaimniekotāju teiktā, šai laikā ir uzkrāta liela pieredze, bet ikdiena nes aizvien jaunas atziņas un process nekad nebeigsies. Vienlīdz svarīga loma veltīta gan zivju resursiem un to dzīvotnēm, gan makšķerēšanai un šīs industrijas saistītiem ieņēmumiem.

Apmācību programma bija sadalīta pa cikliem – ilgtermiņa pieredze, zivju resursu atražošana un monitorings, zivju migrācija, upes ekosistēma, makšķerēšanas tūrisma industrija. Katra cikla pamatā bija teorija, kas pārbaudīta ar daudzu gadu pieredzi, kā arī praktisko piemēru apskate un analīze. Tika izzināti dažādi interesanti fakti, tostarp – Mörrumsån upes apsaimniekošanas modelis gadā veido līdz 8 milj. eiro apgrozījumu radot iespējas vairumam apkārtnes iedzīvotāju. Mörrum pilsētā, kurā dzīvo ap 3,5 tūkstošiem iedzīvotāju, makšķerēšanas tūrisma industrija ir galvenais ieņēmumu avots. Bija interesanti uzzināt, ka Zviedrijā var saņemt sodu, ja, piemēram, šāda upe netiek izmantota makšķerēšanas tūrismam vai līdzīgām biznesa iespējām, to zviedri uzskata par izšķērdību.

Mājupceļā, kad programmas dalībnieki izteica savu novērtējumu par redzēto un izzināto, valdīja vienprātība – ja neredzētu, neticētu! Tāpat dalībnieki uzsvēra, ka Gaujas upes baseina pašvaldībām jādara viss iespējamais, lai jau visdrīzākajā laikā kopīgi panāktu Gaujas kā nenovērtējama ekonomiskā potenciāla izmantošanu. Bet tas jādara, balstoties uz stingri zinātniskiem pamatiem un ņemot vērā labākās pasaules pieredzes.

Apmācību braucienu organizēja “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” ar “Zivju fonda” līdzfinansējumu.

           

 

Comments