Ziņas‎ > ‎Novada ziņas‎ > ‎

Eiropas kultūras mantojuma diena novadā

Publicēja 2017. gada 21. aug. 05:12Inese Arhīvs   [ atjaunināja Krista Gromova 2017. gada 21. aug. 05:59 ]
Eiropas kultūras mantojuma dienas 2017. gada 10. septembrī atbalsosies arī Kocēnu novadā - Rubenes baznīcā un apkārtnē, kā arī Zundas rijā, Dikļos.

Jau trešo gadu Kocēnu novada dome iesaistās Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumos. 2017. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas vēsturisku notikumu vietām, nolūkā apzināt un no jauna iepazīt tās vietas, kas saistītas ar nozīmīgiem notikumiem Latvijas teritorijas vēsturiskajā attīstībā un mūsu vēsturei nozīmīgu personību dzīvi un darbu. Latvijas teritorijā gadu tūkstošos un simtos risinājušies notikumi, kas svarīgi ne tikai šai teritorijai un tās iedzīvotājiem, bet visai Baltijai un Eiropai. Mazāk apzināta un pētīta ir tā materiālā kultūras mantojuma daļa, kas glabā dažādu vietējo vēsturisku notikumu un personu darbības liecības.

Šogad Kocēnu novads aicina Eiropas kultūras mantojuma dienu viesus apmeklēt divus pasākumus.

Zundas rijā, Dikļos 10.septembrī, pl.15:00 notiks Bērzaines amatierteātra izrāde “Pārcilvēki” (režisors Andris Liepiņš. Izrāde veidota pēc Ādolfa Alunāna un Andreja Upīša lugu motīviem), atceroties pirmo latviešu valodā iestudēto izrādi un tās tulkotāju un režisoru Jāni Peitānu.

Zundas rija Dikļos Latvijas vēsturē ierakstīta kā vieta, kur notiek pirmā zināmā teātra izrāde latviešu valodā. Ar šo notikumu nesaraujami saistīts Dikļu muižkunga G. F. fon Tīzenhauzena sulaiņa Jāņa Peitāna (1801-1859) vārds. 1817. gadā, pavadot baronu G.F. Tīzenhauzenu, Jānim bijusi izdevība Rīgas vācu teātrī redzēt F.Šillera traģēdijas “Laupītāji” izrādi. Sajūsma un pārdzīvojums bijuši tik spēcīgi, ka jauneklim rodas iecere pārtulkot lugu latviešu valodā un sarīkot Dikļos izrādi. Viņš uzņemas gan tulkotāja, gan režisora pienākumus. Izrādē piedalījušies muižas dzimtļaudis, bet pats Peitāns spēlējis galveno - Kārļa Mora – lomu. Kad nākamajos gados latviešiem piešķīra uzvārdus, izrādes dalībnieki, muižas kalpotāji, izvēlējās “Laupītāju” varoņu uzvārdus. Tā ir liecība par to, ka atmiņas par izrādi ilgi neapdzisa.

Rubenes baznīcā un tās apkārtnē no plkst. 10.00 līdz 14.00 atcerēsimies ievērojamo mācītāju Kristofu Harderu, kā arī atzīmēsim Rubenes draudzes skolas nozīmi Latvijas kultūrtelpā.

Kristofs Harders – Latvijas kultūras vēsturē tik nozīmīgais Rubenes draudzes mācītājs Rubenes baznīcā kalpojis no 1772. līdz 1817. gadam. Ierodoties Vidzemē, K. Harders iemācās latviešu valodu. Atšķirībā no sava laika muižnieku un mācītāju vairākuma, visu viņa turpmāko darbību raksturo ne tikai dziļa interese par tautas folkloru un pagātnes liecībām, bet arī nepieciešamība zemniekus izglītot, lai tie prastu lasīt, veikt vienkāršas aritmētiskas darbības, iepazītu ekonomikas un astronomijas pamatus, kā arī apzinātos savas tiesības. Latviešu valodas zināšanas Harders liek lietā sarakstot, tulkojot un izdodot grāmatas. Te pieminams savulaik iecienītais “Vidzemes kalendārs”, kur publicēti vairāk nekā 70 Hardera darināti vīriešu un sieviešu vārdi, no kuriem šodien pazīstam Skaidrīti. Citi personvārdi, kas norāda uz personas rakstura īpašībām, piemēram, Mīļvalodīte, Labslaviņš, Sirsnīte vai Bezbailis nav iegājušies personvārdu apritē. K. Harders sarakstījis pirmo aritmētikas grāmatu latviešu valodā, taču visplašāk mēs šodien K. Harderu pieminām, pateicoties viņa izdotai pirmajai pavārgrāmatai “Tā pirmā pavāru grāmata” 1795. gadā.

Viena no Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākuma sadaļām būs mielasts “Hardera ķēķis”, kur kopīgi baudīsim kādu pēc pirmās pavārgrāmatas receptes gatavotu ēdienu. Tāpat laipni aicinām pasākuma dalībniekus piedalīties mielasta veidošanā ar degustācijas materiālu pēc pavārgrāmatas receptes: “Lielie agurķi iekš zālauga raudzēti, ko visu ziemu var brūķēt pie ēdieniem”.

Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību – aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai. Tās aizsākušās 1984. gadā Francijā kā atvērto durvju dienas vēstures pieminekļos un kopš 1999. gada kļuvušas par kopīgu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā piedalās 50 valstis, kas ir pievienojušās Eiropas Kultūras Konvencijai.

Materiāla sagatavošanā izmantotie avoti:

• Kalnačs Jānis. Rubenes draudze un baznīca 1208-2008. Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, 2008.

• Priedīte, Iveta Par divu latviešu kultūras tradīciju sākumiem :[Valmieras raj.] - Saturs: Juris Neikens [1826-1868] un Dikļi -- latviešu dziesmusvētku šūpulis; Jānis Peitāns [1801-1859] un pirmā teātra izrāde Dikļos // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis - 1999. - 53.sēj., Nr. 1/2/3 - (Sociālās un humanitārās zinātnes A daļa ).

•http://mantojums.lv/lv/eiropas-kulturas-mantojuma-dienas/

Foto: Zundas rija

Comments