Dzejnieks Viks saņēmis balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā

Publicēja 2020. gada 20. febr. 04:11Elīna Upīte   [ atjaunināts 2020. gada 20. febr. 04:21 ]
Uz Dailes teātra skatuves 18. februārī jau 24. reizi tika pasniegta mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons”, kurā balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņēma dzejnieks Viks jeb Viktors Kalniņš, kurš jau vairāku gadu garumā par savām mājām sauc Kocēnu novada Dikļus.

“Mans amats ir rakstīšana, un man ir jāraksta tā, kā es rakstu,” uzsver Viktors Kalniņš jeb Viks, dzejnieks, kuru darbu noskaņa allaž sasaucas ar paša iekšējo būtību. 2019. bija Vika 80. jubilejas gads, atzīmēts ar svinīgiem sarīkojumiem un koncertiem, kuru repertuāra pamats, protams, bija Imanta Kalniņa dziesmas ar vecākā brāļa vārdiem. Tās ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa vairāk nekā 50 gadu garumā.

Imanta Kalniņa dziesmas ar Vika vārdiem izpildījušas grupas “Menuets”, “Līvi”, “Autobuss debesīs”, “Turaidas Roze”, lieliski dziedātāji un izcili aktieri, jo tās skanēja Liepājas, Nacionālā un citu teātru izrādēs.

Par pirmo kopdarbu kļuva lugai “Mīla, džezs un velns” sacerētā “Betas dziesmiņa” (1967). Brāļu sadarbība nebija plānota, Viks to sauc par veiksmīgu sagadīšanos, un turpmākajos gados sacerētas vairāk nekā 50 kopīgas dziesmas un dziesmu cikli (“Cilvēks, kas smejas”, “Vēl viens tu, vēl viens es”), kā arī rokopera “Ei, jūs, tur”. Viks sacerējis libretu Imanta operai “Ifigēnija Aulidā”. Brāļu Kalniņu “Dziesma, ar ko tu sāksies” 1979. gadā “Menueta” priekšnesumā tika atzīta par 2. populārāko “Mikrofona” aptaujā, bet 1989. gadā aptaujā uzvarēja grupas “Pērkons” izpildītā Jura Kulakova dziesma “Mēs pārtiekam viens no otra” ar Vika vārdiem. Viņa dzeju savās kompozīcijās izmantojuši Uldis Stabulnieks, Ēriks Ķiģelis, Zigmars Liepiņš, Aivars Hermanis un citi, kā arī Raimonds Pauls (dziesmas raidlugā “Emīls un Berlīnes zēni”, 1986).

Viktors Kalniņš dzimis Rīgā, Grīziņkalnā, 1939. gada 1. aprīlī, pēc vidusskolas beigšanas strādāja par montētāju Rīgas radiorūpnīcā, vēlāk Rīgas telefona centrālē, līdz iestājās Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē, lai studētu angļu filoloģiju. Uz diviem gadiem Kalniņu iesauca armijā, augstskolu viņš pabeidza tikai 1972. gadā. Savu angļu filologa izglītību viņš licis lietā tulkojot, kā arī sacerot dziesmu vārdus angļu valodā.

Viktors dzeju sācis rakstīt jau skolas laikā, pirmā publikācija presē 1968. gadā bija dzejolis “Pasaciņa”, kuru komponēdams Imants Kalniņš tam izraudzījās nosaukumu “Smilšu rausis”. Tovasar tapa dziesmas izrādei “Princis un ubaga zēns”, sekoja “Trīs musketieri”, bet tikai 70. gadu vidū Viks literatūru izraudzījās par savu pamatprofesiju.

Savu pirmo dzejoļu krājumu “Komunikācijas” (1978), gūstot cildinošas kritiķu atsauksmes, viņš vēl izdeva ar īsto vārdu Viktors Kalniņš, turpmāk lietoja literāro pseidonīmu – Viks.

Pirmajam sekoja vēl pieci dzeju krājumi, arī bērniem domātas grāmatas, no kurām populārākās bijušas “Sarežģītais zvirbulēns” (1982) un “Zemūdens bara lielā diena” (1985), pēc kurām radītas arī animācijas filmas.

“Dzeja nav vārdu organizācija, tieši neredzamā telpa starp vārdiem veido dzejas plūdumu,” uzskata oriģinālais vārdu rotaļu meistars Viks, kas rakstījis arī scenārijus TV pārraidēm un dokumentālajām filmām. Viņa dziesmu vārdi apkopoti krājumā “Dziesma, ar ko tu sāksies?” (1996).

Foto autors: Jānis Spigovskis.

Comments