Ziņas‎ > ‎Novada ziņas‎ > ‎

Dikļos būs apskatāma mākslinieces Ievas Eglītes gleznu personālizstāde “Sveiciens, dāmas”

Publicēja 2016. gada 24. febr. 01:55Elīna Upīte
9. martā plkst. 18.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā tiks atklāta mākslinieces Ievas Eglītes gleznu personālizstāde “Sveiciens, dāmas”, kas būs apskatāma līdz 9. aprīlim.

Ieva Eglīte dzimusi Valkā, bērnību pavadījusi Dikļos un šobrīd ikdiena rit Valmierā un Rīgā. Skolas gaitas aizvadītas Valmierā – pamatskolas gadi Valmieras Valsts ģimnāzijā, pēc tam absolvēta Valmieras 5. vidusskola. Gadu studēts Vidzemes augstskolā komunikāciju un sabiedriskās attiecības Vidzemes augstskolā, taču studiju laikā I.Eglīte saprata, ka tas īstais dzīves aicinājums, lai gan augstkolā apgūtais noder arī šobrīd.

Pēc šīs neilgās studēšanas augstskolā bija jāpieņem lēmums par turpmākajām izglītošanās iespējām. Kopš bērnības sirdslieta bijusi šūšana, tādēļ izlēmusi padziļināti apgūt šo profesiju. “Šūt pratu, jo daru to kopš sevi atceros. Reizēm jokoju, ka tas man ir iedzimts – mana vecvecmāmiņa no mammas puses bija pieprasīta šuvēja, arī mana mamma ir šī amata lietpratēja. Bērnībā izdomāju un šuvu drēbes savām un draudzeņu lellēm, vēlāk jau meistaroju apģērbu sev, bet ar laiku jau šuvu arī citiem. Vēlējos paplašināt savas zināšana un iegūt diplomu. Tobrīd biju noskaidrojusi, ka Valmieras Mākslas vidusskolā iespējams apgūt profesiju arī pēc vidusskolas absolvēšanas, tad nu uzsāku mācības šajā skolā. Mācību programma sastāvēja no mākslas un profesionālajiem priekšmetiem. Un nu jau pāris gadu varu droši sevi saukt par Apģērba dizaina speciālistu.”

Ievas sapnis un mērķis ir vadīt savu šūšanas ateljē. Šūšanas jomā konkurence ir liela, un, lai nonāktu līdz mērķim, jāiegulda darbs, spēks un līdzekļi. “Izlēmu, ka ceļā uz šo mērķi varu izmēģināt savus spēkus arī citās jomās, un tā nu šobrīd jau vairāk kā gadu strādāju globālā modes preču uzņēmumā H&M (Hennes & Mauritz) kā vizuālais dekorētājs. Droši varu sacīt, ka šobrīd tā ir mana īstā vieta, vieta, kur jūtos labi, kur man patīk, kur varu sevi attīstīt un pilnveidot un kur ik dienu iepazīstu dažādus interesantus cilvēkus.”

Mākslinieces ikdienā lielu lomu spēlē radošums. “Jau kopš bērnības man ir paticis radoši izpausties dažādās jomās. Ļoti daudz zīmēju, lielākoties tās bija dažādas apģērbu skices, jo bērnībā sapņoju, ka reiz būšu slavena dizainere. Man bija vairākas papīra lelles, kurām tika zīmēti tērpi un demonstrēti mammai un māsai. Vēlāk arī brīvā laikā diezgan daudz zīmēju, jo arī tas man ir iedzimts talants no mammas puses. Kad iestājos mākslas skolā, šis talants tika izkopts un apgūts detalizētāk. Šobrīd mana lielākā aizraušanās brīvajā laikā ir gleznošana. Līdz mācību uzsākšanai mākslas skolā gleznot nebiju mēģinājusi, bet tā kā tas bija viens no mācību priekšmetiem, tad nekas cits neatlika, kā darīt arī to. No sākuma gan īsti neizdevās, taču vienā brīdī bija tāds kā „klikšķis” un sāku izprast, kā tas darāms. Pamazām sanāca arvien labāk, līdz vienā dienā sapratu, ka, jā, man tas padodas un pat ļoti patīk. Šobrīd tā ir mana meditācija. Vienmēr mājās stāv kāds audekls, un, kad gribu „atslēgties” no visa, sakārtot domas vai nepieciešma pašiedvesma, ņemu rokās otu, fonā uzlieku savu iecienīto mūziku un nododos šim burvīgajam procesam.”

Sākumā darbi tika radīti tikai sev un tuvākajiem, taču ar laiku, saņemot arvien vairāk komplimentu, Ieva Eglīte sāka publiski izstādīt savus darbus. Nu jau tas tiek darīts praktiski katru reizi, kad top kas jauns. Māksliniecei ir patiess prieks un gandarījums, ka ar saviem darbiem var gan iepriecināt, gan iedvesmot citus.

“Tā kā man vienmēr patīk izmēģināt ko jaunu un attīstīt savas spējas, arī mani darbi ir ļoti dažādi. Zīmējot un gleznojot, bieži izmēģinu dažādas tehnikas un materiālus. Zīmēju gan ar parastiem zīmuļiem, gan ar ogli, sangīnu, rapitogrāfu, akvareļiem un tušu, ļoti patīk zīmēt un pludināt ar grafīta zīmuļiem gan uz papīra, gan audekla. Gleznoju ar akrila vai eļļas krāsām gan uz kartona, gan audekla. Jaunākais atklājums ir gleznošana uz koka. Ļoti patīk gleznot arī uz sienām. Tas, ko zīmēšu vai gleznošu, parasti tiek izlemts īsi pirms paša procesa, jo brīdī, kad vēlos izpausties, vīzija par aptuveno gala rezultātu pati „atnāk” pie manis. Nereti gan rezultāts ļoti atšķiras no tā, ko esmu iecerējusi, jo procesā ideja attīstas tālāk. Protams, ir gadījumi, kad gala rezultāts ir skaidri zināms, jo tiek veikts konkrēts pasūtījums, kur cilvēks skaidri zin, ko grib, un vēršas pie manis ar konkrētu ideju, ko vēlas īstenot.”

Aptuveni pirms pusotra gada Ievai bija pirmā personālistāde Dikļu kultūras un informācijas centra izstāžu zālē. Izstādē bija redzamas gan dažādas gleznas, gan zīmējumi, kas bija tapuši gan skolas laikā, gan ārpus tā. Šogad 9. martā māksliniece atklās savu otro izstādi Dikļos – gleznu izstādi “Sveiciens, dāmas”, kurai būs konrēta koncepcija. “Tā kā marts ir mans dzimšanas dienas mēnesis, tad tie ir svētki man un svētki arī visām dāmām, jo martā ir Starptautiskā sieviešu diena. Izstāde ir kā apsveikums un veltījums sievietēm 8. martā, lai iepriecinātu un padarītu ikdienu krāšņāku. Būs apskatāmas gleznas par ziedu tematiku, kas tapušas ar eļļu un akrilu uz audekla un koka.”
Comments