Ziņas‎ > ‎Novada ziņas‎ > ‎

Bērzaines pagasta bibliotēkā notiks Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 25. gadadienai veltīts pasākums

Publicēja 2016. gada 16. sept. 04:15Elīna Upīte
Bērzaines pagasta bibliotēkā līdz septembra beigām apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25”. Atzīmējot Pilsoņu Kongresa jubileju, trešdien, 21. septembrī, plkst. 15.00 Bērzaines pagasta bibliotēkā notiks pasākums – tikšanās ar Pilsoņu Kongresa darbiniekiem.

Pasākuma ietvaros tiks sniegts atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanu un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni. Aicināts ikviens interesents. Ieeja bez maksas.

Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvības iestāde, kuru 1990. gadā Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Valmieras apriņķī (rajonā) ievēlēja skolotāju Emīlu Harmsonu, aktieri Juri Heldu, skolotāju Artūru Narbutu, izglītības darbinieku, vēlāko politiķi Andri Piebalgu, akmeņkali Gundabu Putniņu, mākslinieku Jāni Tančeru, juristu Ēriku Vēberu, Valmieras teātra darbinieku Juri Vinteru un citus. 1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu „Pilsonis“ (vēlāk „Pavalstnieks“) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – Latvijas valsts pases priekštečus – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.


Comments