Ziņas‎ > ‎

Novada ziņas



Kocēnu novada sieviešu florbola komandas sāks izslēgšanas spēļu turnīru

Publicēja 2019. gada 22. marts 05:29Elīna Upīte

Šajā nedēļas nogalē dalību Latvijas čempionāta florbolā izslēgšanas spēļu turnīrā sāks Kocēnu novada sieviešu augstākās līgas (ELVI līgas) florbola komanda “Rubene” un 1. līgas sieviešu florbola komanda “Rubene-1”.

Par ELVI florbola līgas sievietēm regulārā turnīra uzvarētāju pagājušajā nedēļas nogalē kļuva Kocēnu “Rubene”, kas pēdējā spēlē ar rezultātu 7:3 pārspēja FK “Ķekava”. Kā informē Latvijas Florbola savienība, uz uzvaru čempionāta regulārajā turnīrā pretendēja gan rubenietes, gan ķekavietes, taču, ja FK “Ķekava” vajadzēja panākumu ar vismaz sešu vārtu pārsvaru, turklāt vēl bija jācer uz "NND Rīga" klupienu, tad “Rubenei” pietika ar uzvaru. “Rubenei” izslēgšanas turnīrā (½ finālā) pretim stāsies komanda “Ķekavas Bulldogs”, kas regulāro sezonu priekšpēdējā vietā, taču tā kā Igaunijas sieviešu izlase nepiedalās izslēgšanas spēļu kārtā, “Ķekavas Bulldogs” pakāpās uz 4. vietu, kas deva iespēju cīnīties pusfinālā. Pirmā abu komandu cīņa paredzēta sestdien, 23. martā, plkst. 16.00 Ķekavā, savukārt nākošās divas spēles notiks Kocēnu sporta namā 30. un 31. martā. Finālā iekļūs komanda, kas izcīnīs 3 uzvaras. Jāatzīmē, ka čempionāta regulārā turnīra otra rezultatīvākā spēlētāja ir Laura Gaugere no komandas “Rubene”, kura 18 spēlēs guvusi 50 rezultativitātes punktu.

Arī Latvijas čempionāta florbolā sieviešu 1. līgā regulārajā turnīrā triumfēja Kocēnu novada komanda - “Rubene-1”. “Rubene-1” pirmās izslēgšanas turnīra spēles aizvadīs Kocēnu sporta namā, kur mērosies spēkiem ar komandu FK "NND/RJTC”. Spēļu norises laiki – 23. martā plkst. 10.30 un 24. martā plkst. 18.00.

Ieeja: bez maksas.

Aizvadīts skriešanas seriāla “Bērzaines cilpas 2019” 1.posms

Publicēja 2019. gada 22. marts 00:34Kristers Blūms   [ atjaunināts 2019. gada 22. marts 05:46 ]

Turpinot Kocēnu novadā iesākto skriešanas seriālu tradīciju, arī šajā pavasarī Kocēnu novadā – Bērzainē norisinās skriešanas seriāls “Bērzaines cilpas 2019”.  21. martā noslēdzies 1. sacensību posms.

1. sacensību posma rezultāti ŠEIT

1.posma rezultāti pa apļiem ŠEIT

Sacensību norises vieta: “Bijusī Bērzaines motokrosa trase”, Bērzaines pagasts, Kocēnu novads. Norādes uz sacensību centru būs izvietotas no Bērzaines ciemata.

Nākamie skriešanas seriāla “Bērzaines cilpas 2019” posmi norisināsies: 28.martā, 04.aprīlī, 11.aprīlī, bet noslēdzošais posms 18. aprīlī.

Visi dalībnieki startē vienā distancē ar apļa garumu ~ 1,1km.

Dalības maksa:
• Vecuma grupām S,V10 un S,V13 - bez maksas;
• Vecuma grupām S,V16 – 1,00 EUR;
• Parējām grupām – 2,00 EUR.

Skriešanas seriālā piedalīties aicināti gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie, kā arī nūjotāji.

Pieteikties sacensībām iespējams sacensību norises dienā un vietā vai iepriekš, līdz katras trešdienas plkst. 18.00 tiešsaistē www.kocenunovads.lv -  ŠEIT

Plašāka informācija sacensību “Bērzaines cilpas 2019” nolikumā ŠEIT


Piedalies pašvaldības finansētu neformālo iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā

Publicēja 2019. gada 22. marts 00:14Kristers Blūms

Kocēnu novada dome izsludinājusi iesniegumu pieņemšanas uzsākšanu pašvaldības finansētu neformālo iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā. 

Projektu pieteikumus aktivitāšu īstenošanai var iesniegt fizisku personu neformālās grupas, kurās apvienojušies vismaz pieci vietējie iedzīvotāji, kā arī nevalstiskās organizācijas, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kas Kocēnu novada administratīvajā teritorijā vēlas īstenot sabiedriski nozīmīgas aktivitātes, sekmēt apkārtējās vides sakārtošanu un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti projektu konkursā, nolikumā veiktas izmaiņas, kas sniedz iespēju arī vienai personai iesniegt konkursā izvērtēšanai savu projekta ideju. Tas nozīmē, ja kādam Kocēnu novada iedzīvotājam ir ideja, ko viņš vēlas īstenot šī konkursa ietvaros, viņš var to iesniegt pašvaldībai. Pēc ideju apkopošanas tiks organizēta sabiedriskā balsošana, kurā ikviens, kurš vēlas piedalīties konkrētā projekta īstenošanā, varēs sazināties ar idejas autoru, tādējādi izveidojot neformālu iedzīvotāju iniciatīvas grupu. 

Projekta ideju pieteikumi jāiesniedz elektroniskā veidā līdz 22. martam, sūtot uz e-pasta adresi attistiba@kocenunovads.lv. Pēc saņemto pieteikumu apkopošanas tiks izsludināts publiskais balsojums, kas norisināsies līdz 5. aprīlim. Balsojot par projekta ideju ir iespēja pieteikties projekta īstenošanā, iegūstot papildus dalībniekus projekta īstenošanā un iegūt vismaz piecu dalībnieku neformālo grupu. 

Kopējais konkursā pieejamais Kocēnu novada domes finansējums 2019. gadā ir 3500 EUR, vienā pieteikumā pieprasītais finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 700 EUR. Viens pretendents var iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu, un iesniegtais projekts var būt arī jau iepriekš atbalstīta projekta turpinājums. Projektu īstenošana jāpabeidz līdz 2019. gada 30. decembrim. 

Projektu konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa publicēta ŠEIT.

Papildu informācija par pieteikumu sagatavošanu pieejama, sazinoties ar Attīstības nodaļas vadītāja vietnieci Antu Šulmeistari-Tupreini (e-pasts: anta.sulmeistare-tupreine@kocenunovads.lv). 

Kocēnu novada dome šādu konkursu organizē jau septīto gadu ar mērķi atbalstīt sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu, projektu un pasākumu īstenošanu Kocēnu novadā, veicināt iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot vides sakārtošanu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī veicināt sadarbību starp domi, neformālām iedzīvotāju iniciatīvu grupām un nevalstiskajām organizācijām.

Kocēnu novadā deklarētajiem bērniem vakcīnas pret ērču encefalītu – bez maksas

Publicēja 2019. gada 21. marts 05:20Elīna Upīte

Šogad 23 Latvijas novads pasludināts par ērču encefalīta endēmisku teritoriju un šajās vietās dzīvojošie bērni varēs saņemt valsts apmaksātu poti pret ērču encefalītu, tostarp arī Kocēnu novadā.

Pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā.

Ja bērns ir reģistrēts endēmiskajā teritorijā, bet viņa ģimenes ārsta prakse neatrodas šajā teritorijā, vakcinācija jāveic pie cita ģimenes ārsta - pie tāda, kura prakse atrodas kādā no endēmiskajām teritorijām. Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (endēmiskās teritorijas).

Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2019. gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu tika noteiktas, veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu 5 gadu periodā (2014. - 2018. gadā).

Kas veic un kā notiek bērnu vakcinācija?

Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā.

Visi bērni (minētajā vecuma grupā), kuriem ir deklarēta dzīves vieta kādā no endēmiskajām teritorijām, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu, neatkarīgi no tā, kur atrodas viņa ģimenes ārsta prakse.

Tomēr atbilstoši noteikumu Ministru kabineta noteikumu Nr. 330 „Vakcinācijas noteikumi" 23.11 punktam, ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir ārpus norādītās teritorijas, nevar veikt sava pacienta vakcināciju, izmantojot par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu, pat ja pacienta deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajā teritorijā. Šādus pacientus, pēc iepriekšējās saskaņošanas, vakcinē tie ģimenes ārsti, kuru pamatprakse atrodas endēmiskajā teritorijā.

Piemērs: Gadījumā, ja bērna deklarētā dzīves vieta ir Kocēnu novadā, bērnam pienākas valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu, jo Kocēnu novads ir viena no endēmiskajām teritorijām. Un, ja bērns ir pierakstīts pie ģimenes ārsta, kura pamatprakse atrodas Alsungas novadā, dodoties pie sava ģimenes ārsta, bērns var saņemt bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu.

Piemērs: Gadījumā, ja bērns ir pierakstīts pie ģimenes ārsta Valmierā, bet viņa deklarētā dzīves vieta ir Kocēnu novadā, tas nozīmē, ka bērnam pienākas valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu, jo Kocēnu novads ir viena no endēmiskajām teritorijām. Tomēr bērna vakcināciju nevarēs veikt bērna ģimenes ārsts, kura ārsta prakse atrodas Valmierā. Bērna vakcinācija ar valsts apmaksāto vakcīnu būs jāveic pie kāda no ģimenes ārstiem, kura pamatprakse atrodas Kocēnu novadā, iepriekš šo vizīti saskaņojot.

Kocēnu novada dome piedalīsies akcijā “Zemes stunda”

Publicēja 2019. gada 21. marts 02:37Elīna Upīte

Kocēnu novada dome arī šajā gadā piedalīsies Pasaules Dabas Fonda organizētajā vispasaules akcijā “Zemes stunda", lai ar savu piemēru rosinātu iedzīvotājus padomāt par savu ikdienas rīcību un kopīgi veicinātu vides ilgtspēju.

Sestdien, 30. martā, no plkst. 20.30 līdz plkst. 21.30 Kocēnu novada pagastu apdzīvotajās vietās iespēju robežās tiks izslēgts ielu, ēku fasāžu un cits apgaismojums.

Pašvaldības speciālisti aicina Kocēnu novada iedzīvotājus un uzņēmējus piedalīties akcijā, uz vienu stundu samazinot elektroenerģijas patēriņu, izslēdzot mazāk nozīmīgās elektroierīces un samazinot vai izslēdzot telpu apgaismojumu.

Zemes stunda ir lielākais klimata tēmai veltītais pasākums pasaulē, kad vienlaikus miljoniem cilvēku visapkārt pasaulei, simboliski izslēdzot apgaismojumu uz vienu stundu, pieprasa izlēmīgu rīcību klimata problēmu risināšanai.

Uz grants autoceļiem ir iestājies šķīdonis

Publicēja 2019. gada 20. marts 06:58Elīna Upīte

VAS "Latvijas Valsts ceļi" informē, ka Siltā laika ietekmē atsevišķos grants autoceļu posmos ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.

Šķīdoņa dēļ pagaidu masas ierobežojumi no 18. marta ieviesti arī Kocēnu novada pašvaldības autoceļos. Plašāku informāciju lasiet ŠEIT.

Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka siltais laiks saglabāsies un ir gaidāmi nokrišņi, kā rezultātā arī citur drīzumā var tikt ieviesti masas ierobežojumi.

Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā, kā arī ir pieejama, zvanot uz LVC diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.

Šķīdonis uz grants ceļiem iestājas pavasarī un rudenī, kā arī mainīgos laika apstākļos, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Uzlabot grants autoceļu stāvokli, veicot uzturēšanas darbus, ir iespējams tikai tad, kad beigsies lietavas un grants segums apžūs. Pretējā gadījumā smagā uzturēšanas tehnika, uzbraucot uz autoceļa, kas ir zaudējis nestspēju, var vēl vairāk to sabojāt un padarīt neizbraucamu.

Lai palielinātu attēlu, uzspiediet uz tā!

VUGD: kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu un apkārtējo vidi!

Publicēja 2019. gada 20. marts 02:26Kristers Blūms

Laikā, kad daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, bet citviet jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji glābēji ikdienu steidzās dzēst vairākus kūlas ugunsgrēkus – šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai!

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietu, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

Pētījuma, kas veikts pērn Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Latvijas – Lietuvas programmas ietvaros, secinājumi liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.

VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

2018.gadā valstī reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2017.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.

Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušogad savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi! Savukārt Daugavpils novadā reģistrēti visvairāk kūlas ugunsgrēki – 111.

Kopējā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit: www.vugd.gov.lv/files/opnews/Kulas_ugunsgreki_2012_2018.pdf

KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?

Ministru kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

KO DARĪT, JA DEG KŪLA?

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:

· atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;

· atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro;

· saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.

PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.

PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

MĪTS:
Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. 

PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.

PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.

PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.


Plašākai informācijai:
Inta Palkavniece
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa Tel. 67075871, 27098250, inta.palkavniece@vugd.gov.lv

Seminārs medniekiem un citiem interesentiem

Publicēja 2019. gada 20. marts 01:12Elīna Upīte

22. martā no plkst. 10.45 Kocēnu kultūras namā Alejas ielā 3, Kocēnos "Latvijas Meža programmas 2019"  ietvaros norisināsies bezmaksas seminārs "Medības un dabas aizsardzība. Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Ieroču aprites likums".

Semināra programma: 
            • “Latvijas Meža Programma 2019”, meža nozare Latvijā;
            • Medības un dabas aizsardzība, lēmumu pieņemšana un likumu izstrāde, mednieku interešu aizstāvība;
            • Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole, situācija Latvijā un kaimiņvalstīs, problēmas un risinājumi;
            • Ieroču aprites likums, normatīvie akti. Ieroču un munīcijas izmantošanas, pārvadāšanas un aprites noteikumu kontrole. Nelikumīgu medību novēršana.

Pieteikšanās: tālr. 25414008 vai e-pasts: ml@hs.lv.

SEMINĀRA PROGRAMMA

Plašāka informācija par "Latvijas Meža programmas 2019" pasākumiem publicēta ŠEIT.

Informācija par pastāvīgo komiteju sēžu grafiku

Publicēja 2019. gada 20. marts 01:08Elīna Upīte

Kocēnu novada domes pastāvīgo komiteju sēžu un domes sēdes norises grafiks:
            • 21. martā plkst. 10.00 Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde;
            • 21. martā plkst. 13.00 Sociālo lietu komitejas sēde;
            • 21. martā plkst. 14.00 Tautsaimniecības un attīstības komitejas sēde;
            • 21. martā plkst. 15.00 Finanšu komitejas sēde;
            • 28. martā plkst. 10.00 Kocēnu novada domes sēde.
Sēdes norisinās Kocēnu novada domes administrācijas ēkā Alejas ielā 8, Kocēnos, Kocēnu pagastā, Kocēnu novadā.

Kocēnu basketbolisti izcīna otro vietu Valmieras pilsētas čempionātā basketbolā

Publicēja 2019. gada 18. marts 07:33Kristers Blūms   [ atjaunināts 2019. gada 18. marts 07:42 ]

Aizvadītajā nedēļas nogalē Kocēnu basketbolisti izcīnīja otro vietu Valmieras pilsētas čempionātā basketbolā 1. līgā, spraigā fināla spēlē ar rezultātu 94:95 piekāpjoties pagājušās sezonas čempioniem – Trimpus.

Valmieras pilsētas čempionātu basketbolā 2018./2019. gada sezonā Kocēnu sportisti sāka veiksmīgi, regulāro sezonu noslēdza 1. pozīcijā. Pēc rezultatīvi aizvadīta izslēgšanas spēļu cikla Kocēnu basketbolisti bija nonākuši pie reālām izredzēm iegūt čempiona titulu, līdz kuram šoreiz pietrūka pavisam nedaudz(pagājušajā sezonā Kocēnu basketbolisti VPČ ieguva 3.vietu). Līdz ar beigu signālu Trimpus spēlētājam Raitim Freibergam izdevās realizēt precīzu 2 punktu metienu lēcienā, izcīnot uzvaru komandai Trimpus.

Kocēnu basketbolistu rindās rezultatīvākais, kā ierasts, Edgars Bergmanis ar 27 gūtiem punktiem, savukārt ar 26 punktiem izcēlās Artis Ozols. Fināla spēle, kā jau tas pienākas, bija bagāta arī ar piezīmēm. Gan Artis Ozols, gan Edgars Bergmanis līdz spēles beigām bija izpelnījušies 5 personīgās piezīmes. Arī pretinieku – Trimpus rindās trīs spēlētāji līdz spēles beigām bija sakrājuši 5 piezīmes.

Apsveicam Kocēnu basketbolistus ar gūto panākumu – 2. vietu 1.līgā Valmieras pilsētas čempionātā basketbolā! 

1-10 of 3447