Novads‎ > ‎

Lauksaimniecība

Lauku konsultants

Kocēnu novada dome ir radusi iespēju finansēt lauku konsultanta darbību novadā.

Lauku konsultants informē Kocēnu novada lauksaimniekus, uzņēmējus un citus interesentus par valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, LEADER veida pasākumiem, Valsts Lauku tīkla aktualitātēm un pasākumiem, dažādu fondu un citu atbalsta veidu piesaistes iespējām uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī sniedz praktisku palīdzību Kocēnu novada lauksaimniekiem un uzņēmējiem projektu pieteikumu sagatavošanā. Šie pakalpojumi ir bez maksas.

Konsultanta darba laiks:

  • Otrdienās, plkst. 11.00 – 13.00 Dauguļos (Saulrieta 4), plkst. 14.00 – 17.00 Dikļos (kultūras namā);
  • Trešdienās, plkst. 14.00 – 17.00 Vaidavā (pagasta pārvaldē);
  • Ceturtdienās, plkst. 13.00 – 17.00 Bērzainē (pagasta pārvaldē);
  • Piektdienās, plkst. 9.00 – 16.00 Kocēnos (Kocēnu novada domē);
  • Zilākalnā konsultācijas paredzētas pēc iepriekšēja pieraksta.
  • Pārējā laikā lauku konsultants nodrošinās individuālu iniciatīvas veicināšanu iedzīvotāju dzīves vietā.

Sīkāka informācija, zvanot lauku konsultantei Inesei Bērziņai (tālr. 26328943), e-pasts: inese.berzina@kocenunovads.lv



07.09.2016.
EK kompensācija piena ražotājiem par īslaicīgu piena ražošanas samazināšanu

Zemkopības ministrija jau informēja, ka Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā. Šā atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu. Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Ja piena ražotājam ir interese par šo EK piedāvājumu, kas būs spēkā no šā gada 11. septembra, ražotājs varēs tam pieteikties saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību.

Pieejamais atbalsts piena ražotājam paredzēts par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu references periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016. gada jūlijā ir veicis piena piegādi pirmajam pircējam (neattiecas uz tiešo tirdzniecību). Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu par references periodā samazināto piegādes apjomu, t.i., par “nepiegādāto” piena daudzumu:
ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kg 3 mēnešu periodā;
par apjomu, kas nepārsniedz 50% no references periodā piegādātā daudzuma (var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%).

Kopumā būs 4 samazināšanas periodi, taču ražotājs varēs pieteikties tikai uz vienu(izņemot, ja piesakās uz pirmo periodu, un ES budžets vēl nav izlietots, tad var pieteikties arī uz ceturto periodu).

Samazināšanas periods

Iesniegums jāiesniedz līdz

Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz

Atbalstu izmaksā līdz

2016.g. okt., nov., dec.

2016.g. 21.sep.; 13:00

2017.g. 14.feb.

2017.g. 31. mar.

2016.g. nov., dec., 2017.g. jan.

2016.g. 12.okt.; 13:00

2017.g. 17.mar.

2017.g. 1. mai.

2016.g. dec., 2017.g. jan., feb.

2016.g. 9.nov.;.13:00

2017.g. 14.apr.

2017.g. 29. mai.

2017.g. janv., feb., mar.

2016.g. 7.dec.; 13:00

2017.g. 15.mai.

2017.g. 29. jūn.


Atbalsts var tikt koriģēts, ņemot vērā faktiskā samazinājuma atbilstību plānotajam (apstiprinātajam):
izpildīts 80%-100% apmērā – koeficients “1”;
izpildīts 50%-79% apmērā – koeficients “0,8”,
izpildīts 20% - 49% apmērā – koeficients “0,5”;
izpildīts mazāk par 20% – atbalsts netiek aprēķināts.

Zemkopības ministrija vērš piena ražotāju uzmanību, ka - saskaņā ar EK vērtējumu - kopējais atbalstāmais piena piegādes samazinājuma apjoms ES 28 dalībvalstīs ir ap 1,07 miljoniem tonnu piena. Ja kopējais vienā reizē pieteiktais samazinājuma apjoms būs lielāks, EK piemēros “centralizētu” samazinājumu koeficientu visiem pieteikumiem un turpmākie samazināšanas periodi tiks slēgti.

Samazinājuma koeficenta gadījumā ražotājam apstiprinātais samazinājuma apjoms, par ko pienāksies atbalsts, var būt mazāks nekā viņa plānotais. Par atteikšanos īstenot brīvprātīgu piena ražošanas samazināšanu sankcijas, protams, netiks piemērotas.

Pieteikties atbalstam par brīvprātīgu piena ražošanas samazināšanu lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Lai saņemtu atbalstu, ražotājam būs jāpiesakās 2 reizes:
atbalsta iesniegums – pirms izvēlētā samazināšanas perioda (ja kādā no pieteikšanās kārtām tiek sasniegts vai pārsniegts kopējais budžets, tad turpmākie samazināšanas periodi nav spēkā un iesniegumus uz tiem iesniegt nevar);
atbalsta izmaksas pieprasījums – pēc samazināšanas perioda 45 dienu laikā.

Lai atvieglotu pieteikšanās procesu, paredzēts, ka EPS sistēma automātiski ražotājam uzrādīs Lauksaimniecības datu centra uzkrātos datus par piena piegādēm un:
ražotājs varēs apstiprināt šos datus kā pareizus vai arī tos labot, pievienojot iesniegumam dokumentus, kas apliecina viņa iesniegto datu pareizību;
ražotājam būs jāseko, lai plānotais ražošanas samazinājuma apmērs atbilstu minimālajam un/vai maksimālajam līmenim (ne mazāk par 1500 kg 3 mēnešu periodā, ne vairāk kā puse no references perioda apjoma).

Ņemot vērā, ka pieteikšanās pirmajam samazināšanas periodam noslēgsies jau š.g. 21. septembra plkst.13:00, aicinām ieinteresētos ražotājus sekot līdzi informācijai par šo atbalstu un par elektroniskās pieteikšanās uzsākšanu.

Atbalsta izmaksa notiks 90 dienu laikā pēc samazināšanas perioda beigām. Vairāk informācijas par šo atbalstu tuvākajā laikā būs pieejama Zemkopības ministrijas un LAD mājaslapās www.zm.gov.lv un www.lad.gov.lv.

Zemkopības ministrija jau ziņoja, ka šā gada 18. jūlijā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē EK piešķīra 500 miljonus eiro ES piena ražotāju finansiālam atbalstam. No šīs summas 150 miljoni eiro piešķirti brīvprātīgajai piena ražošanas samazināšanai, savukārt 350 miljonus paredzēts sadalīt starp ES dalībvalstīm, lai dotu ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicinātu saimniecību ekonomisko ilgtspēju.

Latvijai no 350 miljoniem eiro ir piešķirti 9,76 miljoni eiro, ko Latvijas piena ražotājiem saskaņā ar EK nosacījumiem varēs piešķirt pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, lai rezultātā maksājumi neradītu konkurences izkropļojumus. Dalībvalstij ir jānosaka viena vai vairākas EK piedāvātās aktivitātes, kuru mērķis ir dot ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicināt saimniecību ekonomisko ilgtspēju un par kuru īstenošanu ražotāji var saņemt atbalstu (ražotājs atbalstu saņem tikai par vienu aktivitāti).

Pašlaik Zemkopības ministrija ir sagatavojusi sākotnējo priekšlikumu kritērijiem par 9,76 miljonu eiro lielā atbalsta piešķiršanu Latvijas piena ražotājiem, kas patlaban tiek apspriesti ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.


07.04.2016.
Informācija lauksaimniekiem

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Lai sniegtu atbalstu klientiem, LAD ir digitalizējis visus iepriekšējā gada pieteikumus, tāpēc klientiem, kas lietos EPS pirmo reizi, arī ir iespēja kopēt iepriekšējā gada pieteikumus.

Tā kā daudziem lauksaimniekiem nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, kā arī nav nepieciešamo datorprasmju, lai varētu iesniegt iesniegumu EPS, LAD no 11.aprīļa organizē vairāk nekā 300 klātienes konsultācijas daudzos pagastu centros, lai palīdzētu klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski. Lauksaimniekiem bez maksas būs iespēja iesniegt pietikumus gan minēto konsultāciju laikā, gan arī apmeklējot LAD klientu apkalpošanas centrus. Atbalstu sniegs arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs.


29.02.2016.

Piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem pozitīvi ieguvumi

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka turpmāk pieteikties platību maksājumiem varēs tikai elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS).

Piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāki būtiski pozitīvi ieguvumi. Palielināsies to lauksaimnieku skaits, kas platību maksājumus saņems jau oktobrī. Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. LAD ir digitalizējis visus iepriekšējā gada pieteikumus, tāpēc klientiem, kas lietos EPS pirmo reizi, arī ir iespēja kopēt iepriekšējā gada pieteikumus. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, kuru būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu, varēs no šā gada 11.aprīļa līdz 22.maijam. Lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu lauksaimniekiem, LAD šā gada martā organizēs informatīvus seminārus vismaz 26 atšķirīgos administratīvo teritoriju centros, aptverot visu Latvijas teritoriju, bet no 11.aprīļa sniegs klātienes konsultācijas vairākos pagastu centros un palīdzēs klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski. Tiem klientiem, kuriem nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, iespēja iesniegt pietikumus būs gan minēto konsultāciju laikā, gan arī apmeklējot LAD klientu apkalpošanas centrus. Atbalstu sniegs arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz pilnīgu vienoto iesniegumu iesniegšanu elektroniskā veidā, tad lauksaimnieki, kuri 2016. gadā vēlas iesniegt vienoto iesniegumu papīra formātā, līdz 15.aprīlim iesniedz pieprasījumu LAD par vienotā iesnieguma veidlapas un kartes sagatavošanu papīra formātā, īpaši norādot LAD klienta reģistrācijas numuru. LAD veidlapas un kartes papīra formātā izsniegs pieprasījuma iesniedzējiem no 25.aprīļa.

Ja saimniecībā ir 10 vai vairāk hektāru lauksaimniecības zemes, un ja saimniecība piesakās LAP pasākuma “Agrovide un klimats” vai “Bioloģiskā lauksaimniecība” atbalstam, tad atbalsta saņemšanai obligāti jāpiesakās tikai EPS jau 2016. gadā.

LAD atgādina - lai varētu lietot EPS un iesniegt tajā iesniegumu, lauksaimniekiem jānoslēdz līgums par LAD EPS izmantošanu. Līguma forma ir pieejama gan elektroniski LAD mājaslapā www.lad.gov.lv izvēlnē “Kā kļūt par EPS lietotāju”, gan arī jebkurā LAD klientu apkalpošanas centrā. Aizpildītu līgumu var iesniegt gan personīgi LAD klientu centros, gan elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu.

Jautājumu un neskaidrību gadījumos lauksaimnieki var saņemt konsultācijas jebkurā LAD klientu apkalpošanas centrā klātienē, rakstot e-pastu: klienti@lad.gov.lv vai zvanot uz informatīvo tālruni 67095000.



17.02.2016.
Svarīga informācija dravniekiem

Valdība 2016.gada 16.februārī apstiprināja grozījumus noteikumos par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību (noteikumos Nr.393). Šie grozījumi paredz medus bišu saimju īpašniekiem vai turētājiem izmaiņas informācijas sniegšanā Lauksaimniecības datu centram (LDC) par ganāmpulka stāvokli.

Turpmāk saskaņā ar grozījumiem medus bišu saimju īpašniekiem vai turētājiem LDC būs jāsniedz informācija par bišu saimju skaitu pēc stāvokļa uz attiecīgā gada 1.maiju un 1.novembri.

Medus bišu saimju īpašnieki vai turētāji ir jau iesnieguši informāciju par bišu saimju skaitu uz 1.janvāri, jo līdz šim informācija bija jāsniedz par ganāmpulka stāvokli uz gada 1.janvāri un 1.jūliju. Tā kā turpmāk informācija būs jāsniedz par stāvokli uz 1.maiju un uz 1. novembri, tad šogad dravniekiem informāciju iznāks sniegt trīs reizes.

Informācija par bišu saimju skaitu uz 1.jūliju turpmāk, arī šogad, jāsniedz nebūs.

Noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 15.jūlija noteikumos Nr.393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība"" stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.



19.11.2015.
Par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku – 100 eiro

Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, no šodienas, 2015. gada 20. novembra, par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku, mednieks var saņemt 100 eiro samaksu.

„Pavasarī, dzimstot sivēniem, meža cūku skaits varētu pat trīskāršoties un vasarā, kad meža cūkas aktīvāk pārvietojas, Āfrikas cūku mēris zibenīgi izplatīsies tālāk, skarot arvien jaunas teritorijas. Sieviešu kārtas meža cūku skaita strauja samazināšana ir efektīvākais veids, kā īsā laikā samazināt meža cūku populāciju Latvijā, ierobežojot Āfrikas cūku mēra tālāku izplatību”, saka PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Lai saņemtu atlīdzību, medniekam, līdz ar aizpildītiem dokumentiem, PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi (ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūku ārējie dzimumorgāni), ka nomedītā meža cūka ir sieviešu kārtas.

Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām. PVD noteiktā apmaksas kārtība ir spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim.

Izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.

Šogad Latvijā Āfrikas cūku mēris konstatēts 872 meža un 213 mājas cūkām. Slimība skārusi 47 Latvijas novadus.
PVD rīkojums Nr.208 (20.11.2015.) "Par nomedīto sieviešu kārtas meža cūku apmaksas kārtību"
1.pielikums "Akts par nomedīto sieviešu kārtas meža cūku pierādījumu piegādāšanu/pieņemšanu"


No 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

Saskaņā ar ES regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM). Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

„Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu. Lauksaimniekiem ir liela interese par zaļināšanu, to mēs redzējām Zemkopības ministrijas jūlijā notikušajās četrās reģionālajās konferencēs Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, kur sniedzām plašu skaidrojumu par zaļināšanas prasībām," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Saskaņā ar zaļināšanas praksēm, lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un/vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgos zālājus. Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiski saimniekojošas saimniecības un zaļināšanas prakses neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām.

Tas, vai sākot ar 2015. gadu uz saimniecību attieksies kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību izveides un uzturēšanas prasība, ir atkarīgs no saimniecības aramzemes platības lieluma.

Uz saimniecību kultūraugu dažādošana attieksies, ja saimniecības aramzemes platība būs vismaz 10 ha, šādā gadījumā būs jānodrošina, ka aramzemē tiek audzēti vismaz divi kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75 %. Ja saimniecības aramzemes platība pārsniegs 30 ha, būs jānodrošina, ka tiek audzēti vismaz trīs kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75 %, bet divu galveno kultūraugu daļa kopā neaizņem vairāk par 95 %. Par kultūraugu uzskatīs atšķirīgas ģintis pēc botāniskās klasifikācijas, tas nozīmē, ka, piemēram, kviešus, rudzus, miežus, rapsi uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem, turklāt ir noteikts, ka arī ziemājus un vasarājus uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem.

Par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi prasība paredz: ja saimniecības aramzemes platība ir vairāk nekā 15 ha, saimniecībai ir jānodrošina ekoloģiski nozīmīga platība lielumā, kas atbilst vismaz 5 % no aramzemes platības. Ekoloģiski nozīmīgo platību veidi 2015. gadā būs papuve, platības ar slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, sētiem tīrsējā, koki grupās un koku/krūmu puduri ar platību līdz 0,3 ha, ražošanā neizmantotas laukmalas, dīķi, aizsargājami ainavas elementi, buferjoslas un zālāju pasējs.

Kultūraugu dažādošanas prasību un ekoloģiski nozīmīgu platību prasību nepiemēros saimniecībām, kuru platībās ievērojamu daļu aizņem zālāji. Ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasība neattieksies arī uz tiem lauksaimniekiem, kam vairāk nekā puse aramzemes atrodas pagastos, kuros mežu īpatsvars pārsniedz 50 % no kopējās zemes platības un mežu un lauksaimniecības zemju attiecība pārsniedz proporciju 3:1.

Lauksaimniekiem jāņem vērā arī prasība, ka ilggadīgos zālājus, kas atzīti par ES nozīmes biotopiem vai ES nozīmes putnu dzīvotnēm, nedrīkstēs uzart vai pārveidot. Ja ilggadīgo zālāju platības valsts līmenī samazināsies par vairāk nekā 5 %, salīdzinot ar atsauces platību, lauksaimniekam būs pienākums pārvērst aramzemi atkal par ilggadīgiem zālājiem.

Precīzu un detalizētu skaidrojumu par zaļināšanas nosacījumiem Lauku atbalsta dienests (LAD) augusta sākumā publicēs mājaslapā www.lad.gov.lv, par ko ZM un LAD informēs atsevišķi. Konsultēties par jauno maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājumu lauksaimnieki varēs Latvijas Lauksaimniecības u izglītības centra (LLKC) Lauku konsultāciju birojos.

Plašāka informācija par tiešajiem maksājumiem laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam pieejama ZM mājas lapā:

http://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Tiesmaksajumi_LAD%20LLKC_julijs%202014_izdalei.pdf

 

  

Vecāka informācija pieejama šeit!