LV | EN | RU | DE
  03:17      28.01.2015
Lapas karte       Meklēt:
 Meklēt

AKTUĀLI 

Florbolam_20_logo_mazs.png

  Celu_uzturesana_ziema_1.jpg


Rubene_video_baneris.jpg

KNV.JPG


KNCF_170.jpg

 

ksk.jpg
 

VIB_logo_160.JPG

 
ZAAO_web_FlashPasvaldibam_21_Koceni_400x400px_0914_BackUp_v01.gif
 
Baneris_audzugimenes.gif
 
  
 
eP_150x150.jpg
 
 
BannerisKoceniem.gif

Latvija.jpg

Sadarbības partneri

Liesma_raj_pad.jpg
 

 
 

Novads

KOCĒNU NOVADS

novada_karte.jpg

KARTE

 
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā ir 9 republikas pilsētas un 110 novadu.

Kocēnu novadā ietilpst:

* Bērzaines pagasts
* Dikļu pagasts
* Kocēnu pagasts
* Vaidavas pagasts
* Zilākalna pagasts

Novada administratīvais centrs ir Kocēnu pagasts.

Iedzīvotāju skaits Kocēnu novadā:
(Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 01.07.2014.)

  • Bērzaines pagasts - 603
  • Dikļu pagasts - 1139
  • Kocēnu pagasts - 3133
  • Vaidavas pagasts - 1033
  • Zilākalna pagasts - 777

KOPĀ: 6685


Platība:

  • Bērzaines pagasts - 55,4 km²
  • Dikļu pagasts - 156,6 km²
  • Kocēnu pagasts - 184,8 km²
  • Vaidavas pagasts - 71,9 km²
  • Zilākalna pagasts - 29,4 km²

KOPĀ: 498,1 km²

 

Kocēnu novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu. Administratīvais centrs ir Kocēnu pagasta Kocēni. Novada kopējā platība ir 498,1 km2, iedzīvotāju skaits - aptuveni 6900, blīvums - 14 iedzīvotāju uz 1 km2. Lielāko daļu novada teritorijas aizņem lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes.

Novadam ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums. Tas robežojas ar Latvijas Republikas nozīmes pilsētu Valmieru, un tā teritoriju šķērso A3 autoceļš Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), kas ir būtisks faktors uzņēmējdarbības attīstībā.

Kocēnos Kokmuižas pils partera centrā novietots Latvijā pirmais un pašlaik vienīgais publiski apskatāmais sfēriskais saules pulkstenis. Tas arī ir vienīgais saules pulkstenis Baltijas valstīs, kam ir ar laika vienādojumu precizētā ciparnīca.

Kocēnu novadā ir daudzveidīgas un aizsargājamas dabas bagātības - daļa novada teritorijas ietilpst Gaujas nacionālajā parkā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadā ir vairākas ievērojamas ūdenstilpes, piemēram, ezeri - Vaidavas, Mujānu, Zilūžu, un upes - Gauja, Briede, Mazbriede, Jumara. Novads ir bagāts ar purviem, alejām un mežiem.

 

VIDEO PAR KOCĒNU NOVADU

 

  

 

Zilaiskalns, Gauja, Sietiņiezis, Dikļi, Vaidavas ezers un bagātīgākais vēstures pirmavots par Latviju.

Gaujas labajā krastā pirms Valmieras pa seno Hanzas ceļu no Rīgas puses atrodas Kocēnu novads - reiz varenais Imeras letgaļu (latgaļu) pilsnovads. 13.gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm - Rubenē (Pappendorf) tās dibinātājs un priesteris Indriķis sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju - Indriķa Livonijas hroniku (Heinrici Cronicon Lyvoniae). Par to šodien liecina piemiņas akmens Rubenes baznīcas pagalmā. Kur sena vēsture, tur šodien izcilas tūrisma vietas.

Viena no šādām vietām ir Zilaiskalns - nozīmīgākā dabas svētvieta pirmskristietības laikā letgaļu zemēs. To netieši apliecina daudzās tautas teikas un nostāsti - Zilākalnā esot bijusi svētā birzs, kur Jāņos sapulcējās visa tauta. Te svinēti arī citi nozīmīgi svētki, it īpaši Labrenči, kad no malu malām ļaudis nāca uz kalnu pateikties svētajai ugunij. Dzejnieka Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis" Zilaiskalns attēlots kā visas tautas sanāksmju vieta. Līgo vakarā te pulcējušies Lāčplēsis, Laimdota, Spīdala, Lielvārdis un citi varoņi. Zilaiskalns minēts kā raganu pulcēšanās vieta. Tā varenība un statuss saglabājies vēl ilgi pēc kristietības ieviešanas - kalns ir izcili ainavisks un daudzuprāt mītisks vēl šodien.

Gaujas nacionālajā parkā netālu no Kocēniem atrodas viens no lielākajiem un skaistākajiem devona smilšakmens atsegumiem - Sietiņiezis. Tikai retais nojauš, ka smalkās, baltās un akmens cietās smiltis pirms teju 400 miljoniem gadu skalojušās senā Gondvanas kontinenta nomalē - seklajā Tetisa okeānā un Kocēni tolaik atradušies tiešā ekvatora tuvumā. Labiekārtotas takas un koka kāpnes radītas ieža iepazīšanai un iedvesmas gūšanai no brīnišķīgajiem Gaujas senlejas skatiem.

Dikļi ir pazīstami kā vieta, kur aizsākušās latviešu teātra un dziesmu svētku tradīcijas. 1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha Šillera luga „Laupītāji", kurā kā aktieri piedalījās vietējie zemnieki. 1864. gada Vasarsvētkos norisinājās mācītāja un rakstnieka Jura Neikena noorganizētā dikliešu sadziedāšanās ar apkārtējo pagastu un novadu dziedātājiem. Līdzās esošajā Dikļu muižā 300 gadus saimniekoja dižciltīgo vācbaltiešu Pālenu dzimta, bet tās pēdējo bagāto saimnieku Volfu dzimtas kungu mājā saglabājušās salīdzinoši daudz oriģinālās interjera apdares. Tagad te darbojas 4* viesnīca, izcils restorāns un eco-SPA. Dikļu pils sadarbībā ar „Valmiermuižas alu", Valmieras drāmas teātri, zemnieku saimniecību "Silkalni" piedāvā saistošu programmu dienas garumā līdzās ievērojamāko Kocēnu novada vietu pieredzēšanai. Ģimenēm un skolēniem īpaši interesanti būs paviesoties netālajās Vika pasaku parka takās.

Kocēnu centrā iepazīstama Kokmuiža ar neobaroka stilā celto kunga māju (tagad tur ir skola) un labiekārtoto pils parteru (pamēģiniet atrisināt laika skaitīšanu īpašā sfēriskā saules pulkstenī).

Dedzīgi sekojot savām interesēm, iespējams doties izjādēs ar zirgiem, nodoties velobraukšanai labiekārtotās takās, iepazīt plašo ārstniecības augu pasauli vai senā krēslinieku aroda noslēpumus un arī labi paēst, piedaloties steika skolas nodarbībās. Plaša izvēle baudīt atpūtu ezeru krastos (īpaši iecienīta Vaidavas ezera pludmale) un izjust pirts garu kādā no viesu mājām. Noteikti iesakām paviesoties Zilajā kalnā saulgriežu laikā, apmeklēt kādu no Kocēnu zirgaudzētavas vai azartiskajiem florbola pasākumiem, piedalīties senākajā organizētajā Latvijas skrējienā apkārt Vaidavas ezeram vai kopīgi ar bērniem pabūt Bērnu literatūras maģijā Dikļos. Smelies spēku Kocēnu novadā!

 

 



drukāt Nosūtīt   Atpakaļ Uz augšu


Vārda dienas
Spodris, Kārlis
Interaktīvais jautājums