COVID-19‎ > ‎

Uzņēmējiem

Dīkstāves palīdzības pabalsta zemākais slieksnis būs 180 eiro

Publicēja 2020. gada 24. apr. 00:06Elīna Upīte

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro apmērā.

Šādu atbalstu paredz ceturtdien, 23. aprīlī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība”.

"Valsts šajā ārkārtējā situācijā ir apņēmusies izrādīt solidaritāti un palīdzēt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Līdz šim aprēķināto un izmaksāto dīkstāves pabalstu summas nereti ir ļoti mazas, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi. Labklājības ministrija rosināja noteikt zemāko šīs palīdzības slieksni, kas būs 180 eiro. Tas nepārprotami ir signāls, ka valsts nāk palīgā arī tiem cilvēkiem, kuru darba devējs nav bijis godprātīgs un tiem, kuri iemaksas veikuši nepilnā apmērā. Vienlaikus tas ir signāls, ka nākotnē būs jāpārskata nodokļu sistēma. Nevar būt situācija, ka nonākot krīzē, cilvēkam nav sociālās aizsardzības", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Ja aprēķinātais dīkstāves pabalsts būs mazāks par 180 eiro mēnesī, tiks aprēķināta un izmaksāta starpība starp 180 eiro un faktiski izmaksāto dīkstāves pabalstu.

Savukārt, tiem darba ņēmējiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam, tiks izmaksāti 180 eiro jeb dīkstāves palīdzības pabalsts. Vienlaikus šīm personām piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Jauno dīkstāves palīdzības pabalstu administrēs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Informācijas apkopojums par atbalstu uzņēmējiem, lai mazinātu Covid-19 ietekmi

Publicēja 2020. gada 20. apr. 23:21Elīna Upīte   [ atjaunināts 2020. gada 20. apr. 23:28 ]

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sagatavojis informācijas apkopojumu par atbalstu nodokļu jomā uzņēmējiem, lai mazinātu Covid-19 ietekmi.

Visi aktuālie tiesību akti, kas saistīti ar COVID-19 atrodami ŠEIT

Piemērotāko valsts atbalstu palīdzēs atrast Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, plašāka informācija ŠEITSazinies, ja nepieciešams atbalsts ārkārtējās situācijas laikā! Kontakti: 68803505, jautajumi@liaa.gov.lv

https://sites.google.com/a/koceni.lv/kocenu-novads/covid-19/uznemejiem-1/_draft_post/aktualizets_atbalsts_nodoklu_joma_15.04.2020.pdf?attredirects=0&d=1

Konsultācijas platību maksājumu pieteikšanā notiek attālināti

Publicēja 2020. gada 14. apr. 03:52Elīna Upīte

8. aprīlī sākās pieteikšanās 2020. gada platību maksājumiem, kā arī iesniegumu pieņemšana marķētās dīzeļdegvielas iegādei, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi. Platību maksājumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 15. jūnijam bez atbalsta apjoma samazinājuma.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, kad stingri jāievēro visi piesardzības noteikumi, lauku konsultante Inese Bērziņa konsultē un palīdz iesniegt pieteikumus telefoniski. Sarežģītākās situācijās klienti tiks pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta, lūgums zvanīt pa tālr. 26328943, lai vienotos par tikšanās laiku un vietu. 

Kocēnu novada uzņēmēji aicināti pieteikties nekustamā īpašuma atvieglojumiem un nomas maksas atbrīvojumam

Publicēja 2020. gada 9. apr. 00:54Elīna Upīte

Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem un mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, Kocēnu novada domes ārkārtas sēdē 6. aprīlī pieņemts lēmums izdarīt grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piemērošanu Kocēnu novada administratīvajā teritorijā”.

Grozījumu izstrādes mērķis ir precizēt šobrīd spēkā esošo regulējumu un noteikt, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi 90% apmērā piešķirami fiziskām un juridiskām personām par tādu nekustamo īpašumu vai tā daļu, kuru lieto vai iznomā saimnieciskās darbības veikšanai krīzes skartajās nozarēs strādājošiem uzņēmējiem. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi tiks piemēroti par periodu no šī gada 12. marta līdz 31. decembrim.

Kocēnu novada dome aicina uzņēmējus informēt par nepieciešamību saņemt NĪN atvieglojumus, aizpildot pieteikuma anketu, kas publicēta ŠEIT.

Kocēnu novada dome ārkārtējās situācijas laikā piemēros arī atbrīvojumu nekustamā īpašuma nomas maksai uzņēmumiem, kuri darbojas krīzes skartajās nozarēs un kurus ietekmē apgrozījuma samazinājums. Lai pieteiktos nomas maksas atbrīvojumam, jāiesniedz iesniegums, kas adresēts Kocēnu novada domei. Iesnieguma veidlapa pieejama ŠEIT.

Pieteikuma anketa par NĪN atvieglojumu piemērošanu vai iesniegums par nomas maksas atbrīvojumu var iesniegt elektroniska dokumenta veidā, parakstītu ar e-parakstu, kas jānosūta uz e-pasta adresi info@kocenunovads.lv vai papīra formātā jāievieto slēgtā pastkastītē, kas novietota pie Kocēnu novada domes administrācijas ēkas Alejas ielā 8, Kocēnos.

* Katru saņemto iesniegumu pašvaldība vērtēs individuāli.

VID sniedz atbalstu vēl plašākam COVID-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Publicēja 2020. gada 6. apr. 01:50Elīna Upīte

Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos vēl plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šī gada 4. aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Tāpat palielināts pieļaujamais nodokļu parāda slieksnis - turpmāk uzņēmums varēs pieteikties nodokļu atbalsta pasākumiem arī tad, ja tam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro.

Noteikts arī tas, kā aprēķina pabalstu apmēru krīzes skarto darba devēju, kuru darbība nav ilgāka par 6 mēnešiem, darbiniekiem – ja darbinieks nav nostrādājis sešus mēnešus, viņa pabalsta apmērs tiek aprēķināts no vidējās bruto darba algas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtas situācijas. Būtiski, ka joprojām nav paredzēts izmaksāt dīkstāves pabalstus darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc šī gada 1.marta.

Kā jau informējām iepriekš, dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā VID saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas ļauj šo atbalsta veidu saņemt krīzē smagāk cietušajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares.

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalstu izmaksai?


Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 165 dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %.

Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20 %, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10 % no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Kā uzņēmums var pieteikties dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem?

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu. Iesniegums par laikposmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam jāiesniedz līdz 25. aprīlim, un turpmāk – līdz katra nākamā mēneša 25. datumam.

VID to izskata piecu darba dienu laikā un, ja uzņēmums atbilst visiem MK noteikumos Nr. 165 minētajiem kritērijiem, piecu darba dienu laikā pārskaita dīkstāves pabalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par dīkstāves pabalstu izmaksu informē darba devēju, savukārt darba devējs – savus darbiniekus.

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē. Savukārt, par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts, VID turpmāk informēs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus. Tas nepieciešams, lai novērstu situāciju, ka vienai un tai pašai personai tiek piešķirts gan dīkstāves pabalsts, gan pašvaldības pabalsts krīzes situācijā.

Kāds ir dīkstāves pabalsts un cik ilgi to maksās?

Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šī gada 14. martu un līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar dīkstāves sākumu.

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalsta atteikumam?

Izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 165. Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Arī dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem varēs saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi un godprātīgi darba devēji, tādēļ MK noteikumos ir noteikta virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstu, piemēram, šādos gadījumos:
  • ja krīzes skartajam darba devējam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds ir lielāks nekā 1000 euro un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;
  • ja darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs;
  • ja darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
  • ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process u.c.
Visi kritēriji, kad VID nevar piešķirt uzņēmumam dīkstāves pabalstu, ir noteikti MK noteikumu Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem uzņēmumiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” 12.punktā.

Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv sadaļā “COVID-19”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.

VID izmaksās dīkstāves pabalstu COVID-19 krīzes skartajām pašnodarbinātajām personām

Publicēja 2020. gada 3. apr. 01:25Elīna Upīte

Turpinot sniegt atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām, šī gada 31. martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 179 „ Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kas paredz dīkstāves pabalsta izmaksu arī pašnodarbinātajām personām dīkstāvē.

Arī pašnodarbinātajām personām dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ļauj novērst pilnīgu ienākumu un iztikas līdzekļu zaudējumu.

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalstu izmaksai?

Saskaņā ar MK noteikumiem dīkstāves pabalstam var pieteikties tādas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji. Dīkstāves pabalstam var pieteikties arī pašnodarbinātie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Abos gadījumos ir būtiski, ka pēc 2020.gada 14.marta šīs personas dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Kā var pieteikties dīkstāves pabalsta saņemšanai?

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātā persona iesniedz noteiktas formas pamatotu iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Par laika posmu no 2020.gada 14.marta līdz 31.martam iesniegums jāiesniedz līdz 2020.gada 25.aprīlim; turpmāk - līdz nākamā mēneša 25.datumam.

Pašnodarbinātajai personai iesniegumā jānorāda vārds, uzvārds, nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, Latvijā atvērts bankas konts un dīkstāves periods, kā arī pamatojums par dīkstāves iestāšanos krīzes ietekmē radīto apstākļu dēļ. Iesniegumā arī jāapliecina, ka norādītajā periodā nav gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, un ka pašnodarbinātā persona nav darba nespējas periodā.

Pašnodarbināto personu sarakstu, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”.

Kāds ir dīkstāves pabalsts pašnodarbinātajiem un cik ilgi to maksās?

Dīkstāves pabalsta apmērs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem ir 50% apmērā no pēdējo divu noslēgto ceturkšņu (2019. gada otrais pusgads) vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Savukārt vispārējā nodokļu režīma maksātājiem un autoratlīdzību saņēmējiem – 75% apmērā no pēdējo divu noslēgto ceturkšņu (2019. gada otrais pusgads) ienākumiem pēc VSAOI nomaksas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Dīkstāves pabalsta apmēru aprēķina VID pēc pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

VID dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam uz iesniegumā norādīto pašnodarbinātās personas kontu piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Dīkstāves pabalsts pašnodarbinātām personām var tikt piešķirts par laika posmu no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja pašnodarbinātā persona dīkstāves pabalsta izmaksas laikā pārtrauc dīkstāvi un gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.

Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalsta atteikumam?

Izvērtējot saņemtos iesniegumus par pašnodarbināto dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 179. Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Arī dīkstāves pabalstus varēs saņemt tikai tās pašnodarbinātās personas, kas ir veikušas VSAOI kā pašnodarbinātās personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai maksājuši mikrouzņēmuma nodokli, tādēļ MK noteikumos ir noteikta virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.

VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstu, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro; ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un pamata darba vietā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē; ja pašnodarbinātajai personai ir nodokļu parādi virs 1000 euro vai maksātnespējas process u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji.

Kritēriji, kad VID nevar piešķirt pašnodarbinātā dīkstāves pabalstu, ir noteikti MK noteikumos Nr. 179 „Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”.

Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv sadaļā “COVID-19”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni COVID-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem 67120020, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.

Kur vērsties jautājumu gadījumos privātā sektora darba devējiem?

Publicēja 2020. gada 2. apr. 00:12Elīna Upīte


Valdība apstiprina atbalsta pasākumus ārkārtējās situācijas skarto pašnodarbināto personu atbalstam

Publicēja 2020. gada 2. apr. 00:00Elīna Upīte

Lai atbalstītu Covid-19 izraisītās krīzes skartās pašnodarbinātās personas, Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, Labklājības, Finanšu ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu,* kas paredz kārtību, kādā pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji var pieteikties un saņemt dīkstāves pabalstu.

„Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1 600 publiski pasākumi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, vēršot uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju, 2019. gada 4.ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1 160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.

*- “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajām personām, kuras skar Covid–19 izplatība”

Papildinātas higiēnas prasības sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem

Publicēja 2020. gada 1. apr. 23:19Elīna Upīte

31. martā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izdevis grozījumus 2020. gada 20. marta rīkojumā Nr. 39 “Par pārtikas aprites papildu regulējumu ārkārtējās situācijas laikā”, papildinot to ar jaunām prasībām sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

1) Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā ir jāievēro šādas papildu higiēnas prasības:

- jānodrošina apmeklētājiem iespēju rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes, kā arī ieejot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā un izejot no tā;

- nodrošināt galdiņa dezinfekciju pēc katra apmeklētāja ēdienreizes;

- iespēju robežās kases zonā izvietot norobežotas caurspīdīgas aizsargbarjeras – sienas.

2) Turpmāk mazumtirdzniecības uzņēmumā nodrošināt apmeklētājiem roku dezinfekciju pirms un pēc iepirkšanās.

3) Piegādājot primāros pārtikas produktus normatīvajos aktos noteiktajā nelielā apjomā tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, attiecīgo apjomu var pārsniegt, ievērojot šajos normatīvajos aktos noteiktās higiēnas un veterinārās prasības.

Zemkopības ministrija jau informēja, ka 20. martā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izdeva rīkojumu Nr. 39, kurā:

- pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri sniedz ēdināšanas pakalpojumus vai tirgo nefasētu pārtiku, kas pirms lietošanas uzturā nav jāmazgā vai termiski jāapstrādā (piemēram, cepumus, gatavos ēdienus, salātus), jānodrošina minēto produktu tirgošana tikai fasētā veidā pašapkalpošanas zonās vai iesaiņošanu pēc pircēja lūguma;

- Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jānodrošina katram apmeklētājam individuālu galda piederumu un trauku komplektu, kā arī salvešu izsniegšanu (piemēram, šķīvji nedrīkst apmeklētāju zonā būt izvietoti kaudzēs, dakšas un naži nedrīkst būt apmeklētāju izvietoti atklātā veidā kastēs).

2020. gada 20. marta rīkojums Nr. 39 ar 31. marta grozījumiem “Par pārtikas aprites papildu regulējumu ārkārtējās situācijas laikā” (pilns papildināts rīkojuma teksts, ietverot 31.03.2020. grozījumus) stājas spēkā nākamajā dienā (01.04.2020.) pēc tā publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas vēstnesis”.

Obligātās veselības pārbaudes ārkārtas situācijas laikā var neveikt

Publicēja 2020. gada 1. apr. 23:14Elīna Upīte

Valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ, ir ierobežoti vairāki medicīnas pakalpojumi, tostarp pašlaik ir neiespējami veikt obligātās veselības pārbaudes. Tāpēc rodas situācijas, kad ne jaunais, ne esošais darbinieks nevar savam darba devējam iesniegt izziņu par šādu pārbaudi.

Labklājības ministrija skaidro, ka saskaņā ar Ministru Kabineta rīkojumu, darba devējs šādā ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes. Tas neattiecas uz personām, kuras ir paredzēts nodarbināt bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (piemēram, darbs augstumā, kravas celtņa vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām utt.). Taču, ja šādiem darbiniekiem jau ir izsniegta obligātās veselības pārbaudes izziņa, kas būtu jāatjauno, tad viņi var turpināt darbu bez atjaunotās izziņas.

Tad, kad veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana būs atjaunota, veselības pārbaudes būs jāveic ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža.

Jāatceras, ka jaunajam darbiniekam ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ja tam būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.

1-10 of 14